Ziemas.svētku komanda, sejas un idejas

Paula: "Tā kā ikdienas steiga daudzus ir aprijusi, pietrūkst laika, lai domātu par tuvojošajiem ziemas saulgriežiem, kur nu vēl noķert drīzo svētku sajūtu. Uzreiz ir jāatzīst, ka laika trūkums nav vienīgais faktors, kurš traucē noskaņoties Ziemassvētkiem – pie vainas ir arī finansiālie līdzekļi. Tieši tāpēc šis blogs ir lieliska vieta, kur uzzināt kā ar minimāliem līdzekļiem iegūt Ziemassvētku sajūtu, prieku un labas idejas."

 Ieva: "Traki patīk ziema, bet ne auksta. Sniegaina. Tā, lai var taisīt eņģelīšus sniegā, kādu iepikot, slēpot un pēc tam dzert siltu tēju ar sarkanu degunu. Kuri svētki ir labāki par Ziemasvētkiem? Labāku nav. Dāvanas, eglītes skuju smarža, ģimene. Protams, arī kārtīga pieēšanās!"

Dita: "Esmu aizrāvusies ar Ziemas.svētku ideju. Pie manis jau sen vairs nenāk salavecis, jo izdarīju lielu blēņu - paliku veca, un vispār citi laiki pienākuši, tāpēc Ziemassvētkos prasās pēc kaut kā jauna. Protams, negribu teikt, ka man būtu apnikusi baznīca, ģimene vai svētku mielasts, šeit runāju par pašu pirmssvētku laiku, kas sācies tagad. Ir jāizmēģina jaunas lietas, jāpavada vairāk laika kopā ar draugiem un biedriem, jo rudens tradicionāli ir tāds wake me up when september ends un ziema atnāk vēl skumjāka ar sesijas draudiem reizē, bet tad ziemīšos un Jaunajā gadā visi tā kā noraujas no ķēdes un pēkšņi sāk viens otru mīlēt. Vajag mīlēt tagad!"

Iļja:"Ziemassvētki. Laiciņš, kad katra ģimene, draugi var just pārsteidzošu vienotību viens ar otru. Kas mani pārsteidz, tādas sajūtas virmo pārsvarā īpašos gadījumos, t.i., svētkos un citos nozīmīgos brīžos. Bet kāpēc cilvēki nevar dot šo vienotības sajūtu viens otram tāpat vien un katru dienu? O.K., varbūt esmu galējais pesimists un Laitmana piekritējs tai ziņā, ka visi melo, bet tomēr man liekas, būtu jauki, ja tāda noskaņa kā Ziemassvētku vakarā valdītu katrā ģimenē un katrā mājā ik dienu. Paskatoties uz visu optimistiski, tad neslēpšu, ka nu Omas ceptās kūkas un karstvīns ziemassvētku vakarā ar Dīna Mārtina "Let it snow" dara manu eksistenci nedaudz gaišāku))"

Klinta: "Ziema, lai cik dīvaini arī tas nešķistu, man saistās ar siltumu. Ne pavasarī, ne rudenī un pat ne vasarā siltumu nenovērtēju tik ļoti kā ziemā, kad reizēm degunā un pirkstu galos sals iekožas tik ļoti, ka prom to dabūt tikai ar tikko uzkarsētas tējas, kafijas vai karstvīna pildītu krūzi. Un visu laiku arī gribas, lai ir silti. Ir jāsatuntulējas biezās drēbēs kā tādam sīpoliņam un jādodas ārā, kur apzināti vai neapzināti atkal jādomā par dažādām variācijām, kā ķermenī siltumu saglabāt – visu laiku jākustas, jāpanāk, lai sniegs un aukstums netiek aiz apkakles, jābauda ziemas prieki, pēc kuriem tā vien gribas ieiet siltā istabā. Bet vislielāko siltumu ziemā dod cilvēki, kuri ir blakus – tie domā labas domas un Ziemassvētku gaidīšanas laikā nebeidzami prāto, kā iepriecināt savus vismīļākos cilvēkus. Taču visbiežāk cilvēkiem, tāpat kā lāčiem, ziemā gribas ierausties savā siltajā migā, un pēkšņi nākas attapties, ka prātošana pamazām pārvēršas pirmssvētku stresā. Lai jau laikus sagatavotos Ziemassvētkiem un izdotos šo svētku un siltuma sajūtu saglabāt sevī vienmērīgu un stabilu, talkā nāksim mēs!"

Zane: "Arī man un manā ģimenē Ziemassvētki ir kaut kas īpašs - tas ir siltuma un tuvības laiks. Tas ir laiks, kad visas nevajadzīgās drēbes tiek ieliktas maisos un aizvestas maznodrošinātām ģimenēm, tas ir laiks, kad ziedojumu kastītēs noteikti vajag iemest kaut pa santīmam. Taču ziema man nozīmē arī jautrību - slidināšanos uz plēves, slidošanu un pikošanos. Manuprāt, nepieciešams kaut kas jauns -  jauna svētku ideja, lai mūžīgi netiktu kurnēts par Ziemassvētku salkanumu. Tie var būt vienkārši svētki ziemā! "